Pašizmaksas darba modelis palīdz saprast, kādas izmaksas uzņēmums attiecina uz konkrētu produktu vai pakalpojumu. Tā lietderība atkarīga no skaidra tvēruma. Cenas plānošanas aprēķins nav automātiski tas pats, kas krājumu novērtējums vai izmaksu uzskaite gada pārskatā.
1. Izvēlies aprēķina vienību
Izstrādājumam norādi materiālu daudzumu un parasto ražošanas laiku. Pakalpojumam apraksti darbu un paredzamo izpildes apjomu. Atzīmē vienību, jo “materiāli 100 €” bez informācijas par izstrādājumu skaitu neko nepasaka par vienas preces cenu.
2. Savāc tiešās izmaksas
Ilustratīvai desmit izstrādājumu partijai sagatavo šādu darba tabulu. Visas summas ir salīdzināmā PVN tvērumā, darba likme ir paša uzņēmuma pieņēmums.
| Pozīcija | Partijai | Vienībai |
|---|---|---|
| Materiāli | 120 € | 12 € |
| Darbs | 80 € | 8 € |
| Iepakojums | 20 € | 2 € |
| Kopā | 220 € | 22 € |
Pārbaudi brāķi un materiālu zudumus pēc faktiskajiem datiem. Nedubulto darba izmaksas gan atsevišķā rindā, gan ārpakalpojuma cenā, ja tas jau iekļauts.
3. Pievieno pamatotu fiksēto izmaksu sadali
Pieņemsim, ka mēneša fiksētās izmaksas ir 1200 € un plānotais apjoms 200 vienību. Sadale dod vēl 6 € uz vienību, kopā darba modelī 28 €. Pie tikai 100 vienībām fiksētā daļa būtu 12 €, kopā 34 €.
Izvēlētā sadale palīdz plānot, bet nepierāda, ka katra izstrādājuma izņemšana samazinātu fiksētās izmaksas. Īstermiņa pasūtījuma un ilgtermiņa cenu lēmumam var būt vajadzīgs atšķirīgs skatījums.
4. Saglabā sākotnējo un faktisko variantu
Pēc partijas pabeigšanas salīdzini materiālu patēriņu un darba stundas ar aplēsi. Atšķirībai pieraksti cēloni: cits apjoms, piegādes cena, papildu labojums vai mērījuma kļūda. Saglabā cenu piedāvājumu un pirkumu datumus.
Aprēķina rezultātam jābūt vienības tabulai ar datu avotiem un apjoma pieņēmumu. Turpini ar cenas kalkulatoru un fiksēto un mainīgo izmaksu skaidrojumu.