Pašfinansēšanās jeb bootstrapping ir uzņēmuma attīstīšana galvenokārt ar dibinātāju resursiem un darbības ieņēmumiem, nebalstoties uz ārējo kapitāla investoru ieguldījumiem. Tā var sākties ar dibinātāja uzkrājumiem, ne tikai ar uzņēmuma jau nopelnītu naudu.
Kā tas izskatās nelielā uzņēmumā
Dibinātājs iegulda 5000 €, sāk ar vienu pakalpojumu un nākamo attīstības soli apmaksā pēc klientu samaksas. Ja jauns pasūtījums prasa iztērēt 3000 € pirms klienta maksājuma, arī pašfinansētam uzņēmumam vajadzīgs naudas plāns.
Bootstrapping lietojums avotos var būt plašāks par pilnīgu atteikšanos no jebkādiem aizņēmumiem. Tāpēc sarunā precizē, vai runa ir par darbu bez ārējiem investoriem vai arī bez jebkādām parāda saistībām.
Kā izvēlēties attīstības tempu?
Saliec plānotos pirkumus un klientu samaksu vienā kalendārā. Ja nākamo soli vari apmaksāt tikai pēc konkrēta pasūtījuma, pārbaudi arī tā kavējumu. Pašfinansēšanās nedod pamatu iztērēt nodokļiem vai jau uzņemtām saistībām paredzēto naudu.
Atsevišķi novērtē dibinātāja laiku un personiskos izdevumus. Ja uzņēmums vēl nevar maksāt par paveikto darbu, jāzina, cik ilgi šādu situāciju vari uzturēt. Attīstības plānam jābūt izpildāmam gan uzņēmuma kontā, gan paša dibinātāja ikdienā. Lēnāks temps var būt apzināta izvēle, ja tas atbilst pieejamajiem līdzekļiem un klientu vajadzībām.
Dibinātāja resursiem ir cena
Neapmaksāts darba laiks, izmantoti uzkrājumi un atlikta attīstība nav bezmaksas resursi. Savukārt kontroles saglabāšana var būt priekšrocība, ja uzņēmums spēj finansēt izvēlēto attīstības tempu.
Privāto naudu uzņēmumā dokumentē atbilstoši tās juridiskajam pamatam. Pirkumu un ieguldījumu plānošanai izmanto naudas plūsmas aprēķinu.