Debitoru apmaksas dienas aptuveni rāda, cik ilgs pārdošanas apjoms ir piesaistīts pircēju parādu atlikumā. Pieaugošs rādītājs var norādīt uz lēnākiem norēķiniem, taču tas jāvērtē kopā ar pārdošanas sezonalitāti un klientu līgumu nosacījumiem.

Kā aprēķināt salīdzināmu rādītāju

Gada modelī izmanto vidējo pircēju parādu atlikumu un gada pārdošanu ar pēcapmaksu. Abām summām jābūt salīdzināmā PVN tvērumā. Maksājumus, kas saņemti uzreiz, nevajag sajaukt ar pārdošanu uz kredīta.

Debitoru dienas = vidējie pircēju parādi ÷ gada pārdošana ar pēcapmaksu × 365.

Divu bilances datumu vidējais ir vienkāršs sākums, bet sezonālā uzņēmumā mēnešu vidējie atlikumi var labāk raksturot situāciju. Lietoto metodi saglabā nemainīgu, ja salīdzini periodus.

Piemērs pakalpojumu uzņēmumam

Ilustratīvam Latvijas uzņēmumam gada pārdošana ar pēcapmaksu ir 180000 €, bet vidējie pircēju parādi 15000 €. Rezultāts ir 15000 ÷ 180000 × 365 = 30,42 dienas.

Ja vidējais parādu atlikums pie tāda paša pārdošanas apjoma pieaug līdz 21000 €, rādītājs kļūst aptuveni 42,58 dienas. Papildu 6000 € paliek klientu parādos. Tas vēl nepasaka, kuri rēķini ir kavēti vai vai kāds klients nemaksās.

Atver rēķinu sarakstu, neapstājies pie vidējā

Sagrupē neapmaksātos rēķinus pēc termiņa un kavējuma. Atsevišķi atzīmē strīdus, nepareizi nosūtītus dokumentus un solītos maksājumu datumus. Viens liels rēķins var būtiski mainīt vidējo rezultātu.

Pārrunājot problēmu ar klientu, sāc ar konkrētā rēķina numuru, summu un iepriekš saskaņoto termiņu. Atgādinājumu procesam norādi atbildīgo. Līgumu, procentu vai piedziņas juridiskos jautājumus vērtē atsevišķi, neizsecini tos no šā rādītāja.

Izmanto debitoru dienu kalkulatoru un sakārto rēķinu uzraudzību ar debitoru pārvaldības rokasgrāmatu.

Avoti