Gada budžets sasaista uzņēmuma ieceres ar plānotajiem ieņēmumiem un izmaksām. Sagatavo to pa mēnešiem, lai redzētu sezonas atšķirības un resursu vajadzību. Naudas saņemšanas un maksāšanas datumus pēc tam plāno atsevišķā naudas plūsmā.
1. Izvēlies plāna mērvienību
Savāc iepriekšējā gada pārdošanu un izdevumus pa mēnešiem. Ja uzņēmums tikko sāk darbu, pamato apjomu ar jaudu, klientu sarunām vai apstiprinātiem pasūtījumiem. Katram skaitlim atzīmē, vai tas ir fakts vai pieņēmums.
Ieņēmumus sadali vismaz pa galvenajiem produktiem vai pakalpojumiem. Viena kopējā izaugsmes procenta vietā pieraksti, no kā radīsies papildu pasūtījumi.
2. Sasaisti ieņēmumus ar apjomu un cenu
Ilustratīva darbnīca plāno mēnesī pārdot 80 vienības par 50 €, tātad ieņēmumi ir 4000 €. Mainīgās izmaksas ir 20 € uz vienību jeb 1600 €. Pie 1800 € fiksētajām izmaksām modelētā starpība ir 600 € pirms neiekļautajiem izdevumiem un nodokļiem.
| Mēneša scenārijs | Vienības | Ieņēmumi | Mainīgās izmaksas | Fiksētās izmaksas | Starpība |
|---|---|---|---|---|---|
| Pamata | 80 | 4000 € | 1600 € | 1800 € | 600 € |
| Mazāks apjoms | 60 | 3000 € | 1200 € | 1800 € | 0 € |
3. Ievieto izmaiņas to sākuma mēnesī
Ja jauna telpa vai darba vieta vajadzīga no jūnija, izmaksas nepievieno automātiski visiem 12 mēnešiem. Iekārtu pirkuma, finansējuma un grāmatvedības izmaksu atspoguļojumu saskaņo ar grāmatvedi. Budžets un maksājumu grafiks nav savstarpēji aizvietojami.
4. Izveido pārskatīšanas tabulu
Katru mēnesi salīdzini plānu, faktu un starpību eiro. Pārdošanas novirzei atsevišķi pārbaudi cenu un daudzumu. Nepārveido sākotnējo budžetu tā, lai pazustu novirze; aktuālajai prognozei turi savu versiju.
Darba beigās tev jābūt 12 mēnešu tabulai, pieņēmumu sarakstam un personai, kas atbild par atjaunināšanu. Pārbaudi apjoma robežu bezzaudējuma kalkulatorā un sagatavo īsāku naudas plānu.